Sekss ir noderīgs smadzeņu darbībai un atmiņai, pat veicina jaunu neironu veidošanos. Jaunākie pētījumi 1
Regulāras intīmās attiecības veicina jaunu nervu šūnu veidošanos un uzlabo smadzeņu darbību, liecina jaunākie zinātniskie pētījumi, ar ko iepazīstinājis portāls Gazeta.ru.
Lai attīstītu intelektu, ne vienmēr jālasa grāmatas, jārisina loģikas uzdevumi vai jāmācās svešvalodas – to var darīt arī ļoti patīkamā veidā – regulāri mīlējoties! To apliecina dažādi jaunākie pētījumi.
Merilendas štata universitātes neirofiziologi izpētīja, ka peļu un žurku seksuālā aktivitāte uzlabo viņu mācīšanās spējas. Viņi noskaidroja arī iemeslu: izrādījās, ka mīlēšanās stimulē jaunu neironu veidošanos hipokampā (process, ko sauc par neiroģenēzi).
Šī smadzeņu daļa spēlē būtisku lomu atmiņas mehānismos. Rezultātus zinātnieki apkopoja žurnālā Hipokampus. Eksperimentā vidēja vecuma žurkām, kas nodarbojās ar seksu 30 minūtes dienā, uzlabojās spēja apgūt jaunas iemaņas, salīdzinājumā ar žurkām, kurām nebija seksa partnera. Turpmākā smadzeņu izpēte liecināja, ka seksuāli aktīvām žurkām neiroģenēze notiek daudz intensīvāk. Turklāt pozitīvais efekts vairs nebija novērojams, kad sekss vairs nebija regulārs.
Jāatzīmē, ka atklājums par jaunu neironu veidošanos pieauguša cilvēka smadzenēs (process, ko zinātnieki atklājuši tikai pēdējā desmitgadē!) noliedz agāko zinātnieku uzskatu, proti, ka nervu šūnas neatjaunojas. Izrādās, atjaunojas gan, tāpēc ka nervu audos, tāpat kā citos audos, ir cilmes šūnas, kurām daloties, rodas jauni neironi. Tiesa, šis process notiek vien atsevišķās smadzeņu daļās, tostarp noteiktā hipokampa zonā. Svarīgi, ka neironi veidojas pieaugušā un pat sirmā vecumā, un to var veicināt dažādos veidos. Atklājās, ka neiroģenēzi stimulē fiziskā aktivitāte, kā arī interesanta un daudzveidīga ārējā vide. Šobrīd zināms, ka pozitīvi iedarbojas arī sekss.
Citā pētījumā, Korejā, noskaidrots, ka mīlēšanās kompensē stresa negatīvo ietekmi uz peļu atmiņu.
Šis pētījums publicēts žurnālā Brain Research. Pelēm, kas bija pakļautas hroniskam stresam, bija atmiņas traucējumi, kā arī viņas nespēja apgūt jauno. Taču seksuālā aktivitāte atjaunoja peļu intelektu. Mehānisms, kā tas notiek, ir tāds pats, kā iepriekšējā gadījumā. Atkal neiroģenēze. Stress strauji mazina jaunu neironu veidošanos pieaugušā smadzenēs, bet sekss – palielina. Turklāt zinātnieki noskaidrojuši, ka seksuālā aktivitāte palielina olbaltumvielu veidošanos smadzenēs, kas arī palīdz cīnīties ar hronisku stresu.
Pētot peles, seksa ietekme uz intelektu izskatās pārliecinoša. Tomēr, pētot sarežģītākus objektus – cilvēkus – nerodas tik viennozīmīgi secinājumi. Turklāt visneviennozīmīgākie pētījumi ir saistībā ar pusaudžiem. Zinātnieki no Bratislavas žurnālā Neuropsychologia salīdzināja pusaudžu testosterona līmeni ar viņu IQ. Izrādījās, ka testosterona līmenis bija augstāks pusaudžiem ar vidēju IQ. Tajā pašā laikā pašiem gudrākajiem pusaudžiem – kam IQ augstāks par 130, tāpat kā tiem, kuriem bija zems intelekts – zemāks par 70, – bija pazemināts testosterona līmenis.
Bet pat ja pieņem, ka sekss dara mūs gudrākus, tas nebūt nenozīmē, ka būt gudram nozīmē – vairāk mīlēties.
Pēc Pensilvācijas universitātes pētījuma secināms, ka pusaudži ar augstāku intelektu vēlākā vecumā uzsāk seksuālās attiecības. Bet sekss agrā vecumā negatīvi iespaido darba atmiņu un paaugstina impulsivitāti. Citi pētījumi Antālijā rāda, ka intelektuālā un seksuālā attīstība pusaudžu vecumā mazina agru seksuālo attiecību uzsākšanu.
Optimistiskāki rezultāti iegūti par seksa ietekmi uz smadzenēm padzīvojušā vecumā. Malaizijas universitātes Gerontoloģijas institūta zinātnieki salīdzināja intelektuālo un seksuālo aktivitāti pēc 60 gadu vecuma. Izrādījās, ka pacienti, kam bija vidēji kognitīvie (uztveres) traucējumi, divreiz mazāk praktizēja seksuālo dzīvi (32,5%) nekā viņu vienaudži, kuriem nav smadzeņu traucējumi (62,3%).
Zinātnieki secināja, ka seksuālā aktivitāte pozitīvi iedarbojas uz smadzenēm vecumā.
Taču mīlēšanās aizstājējs – virtuālais sekss – pornogrāfiskās bildītes, pēc dažu zinātnieku domām, ir smadzenēm kaitīgs. Teksasas universitātes pētnieki žurnālā Surgical neurology international publicējuši savus secinājumus, ka intensīva regulāra pornobildīšu skatīšanās – atkarība – salīdzināma ar narkomāniju un rada anatomiskas izmaiņas smadzenēs. Sekas ir agresivitāte, impulsivitāte, uzvedības traucējumi un grūtības pieņemt lēmumus. Tiesa, Kalifornijas universitātes pētnieki Losandželosā noskaidrojuši pretējo – viņi uzskata, ka ir pārliecinoši pierādījumi, ka pornogrāfijas skatīšanās neveido anatomiskas izmaiņas smadzenēs. Savukārt vācu pētnieki no Duisburgas-Eseenes universitātes eksperimentā ar brīvprātīgajiem parādīja, ka pornogrāfisku bilžu skatīšanās reizē ar seksuālu uzbudinājumu pasliktina darba atmiņu salīdzinājumā ar neitrāla satura bilžu vērošanu.
Pēc portāla gazeta.ru materiāla
